JURIDISKĀS KOLEDŽAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA NO 2018.GADA LĪDZ 2023.GADAM APSTIPRINĀTS JK Padomes sēdē 2018.gada 11.janvārī Nr.3-01/49
KOLEDŽAS MISIJA:
Juridiskās koledžas misija - sagatavot darba tirgum gan Latvijā, gan ārvalstīs kvalificētus speciālistus, kuri apguvuši ne tikai labas teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas. Juridiskā koledža sagatavo vidējā līmeņa speciālistus ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību ne vien tiesību jomā, bet arī citās darba tirgū pieprasītākajās profesijās, kurās tiesību aspektiem ir svarīga nozīme pilnvērtīgam darbam. Radošuma un jaunu ideju attīstīšana ir studiju procesa pamats. GALVENIE STRATĒĢISKIE MĒRĶI: - sagatavot kvalificētus darba tirgum pieprasītus speciālistus; - nodrošināt koledžas izaugsmi, apgūstot starptautisko pieredzi un nemitīgi pilnveidojot studiju kvalitāti; - būt Latvijas labākajai koledžai; - noteikt tiesību zinātni kā Koledžas stratēģiskās specializācijas galveno virzienu un jomu, t.sk. paredzot, ka arī citās Koledžas darbības jomās un studiju programmās tiesību aspektam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Koledžas attīstība balstīta uz galvenajiem mūsu valsts politikas dokumentiem un normatīvo regulējumu.
1. KOLEDŽAS DARBĪBAS ATBILSTĪBA LATVIJAS VALSTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS STRATĒĢISKAJIEM DOKUMENTIEM
Latvijas stratēģiskās virzība izglītības attīstīšanā aprakstīta vairākos valsts līmeņa normatīvajos aktos, piemēram: Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ir teikts, ka pieaugot globālajai konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaikus samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, kvalitatīva, t.i., tāda, kas spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām un globālā izglītības tirgus tendencēm un vienlaikus veicina indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību. Pamatnostādnes nosaka tādas pamatprioritātes kā cilvēkorientēta izglītība, izglītība ilgtspējīgai attīstībai un uz zināšanām balstītu sabiedrību veicinošā izglītība. Latvijas viedās specializācijas mērķi ir noteikti Viedās Specializācijas stratēģijā, kas ir ekonomiskās attīstības stratēģija. Viena no būtiskām tās sastāvdaļām ir cilvēkkapitāla kapacitātes veidošana Latvijai svarīgās zināšanu jomās, ņemot vērā esošo tautsaimniecības sektoru attīstības potenciālu, kā arī pētniecības un izglītības sektora modernizācijas nolūkā panākt augstāku šo sektoru mobilitāti. Faktiski Viedās Specializācijas stratēģijā un „Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.- 2020.gadam” ir ekonomiskās attīstības plāna divas savstarpēji koordinētas daļas un nodrošina vienota mērķa sasniegšanu – tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, lai palielinātu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā. Ministru Kabineta 2013.gada 28.decembra rīkojums Nr.685 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam” (...nepieciešamība paaugstināt informācijas un komunikāciju risinājumu (IKT) attīstību un digitālā vienotā tirgus ieviešanu, tādējādi sekmējot tautsaimniecības izaugsmi, ..., ...Moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un viedās specializācijas stratēģiju prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos....)1 Ministru Kabineta 2015.gada 12.maija rīkojums Nr.244 “Par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam” (... Savukārt citās izglītības jomās var nākties saskarties
1 Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam”: Ministru kabineta rīkojums Nr.685 (28.12.2013.)//Latvijas Vēstnesis. – Nr.253 (2013, 30.decembris)
ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu. Visātrāk tas varētu izpausties dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju grupā. Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, ...).2 Eiropas Komisijas stratēģijā “EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir noteiktas pamatprioritātes Eiropas attīstībai dažādos virzienos. ES stratēģijas trīs pamatvirzieni ir savstarpēji saistīti un visi ir attiecināmi uz augstākās izglītības iestāžu darbību: - Gudra izaugsme - uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība. - Ilgtspējīga izaugsme - resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana. - Integrējoša izaugsme - tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju. Straujās ekonomikas pārmaiņu un globalizācijas procesu dēļ mūsdienās darbiniekiem nepietiek tikai ar pamata zināšanām un darbiniekiem pastāvīgi jāatjauno sava profesionālā kvalifikācija. Mūsdienās, studējot 4-5 gadus, tomēr nav iespējams apgūt zināšanas, ar kurām pietiktu visam darba mūžam, jo zināšanas pakāpeniski noveco. Pēdējā desmitgadē aizvien svarīgāka kļūst īsā cikla augstākā izglītība kā pirmā augstākās izglītības pakāpe un Eiropas kvalifikāciju ietvara struktūras (EQF) piektais līmenis. Boloņas deklarācijā ierosinātais un 1999.gadā pieņemtais Boloņas process ir radījis būtiskas izmaiņas Eiropas augstākās izglītības telpā. Svarīgākie izglītības aspekti Boloņas procesā ir mūžizglītība, nodarbinātības jautājumi, finansiālais atbalsts un grādu piešķiršanas sistēma, grādu atvērtība ārpasaulei, datu vākšana un kvalitātes nodrošināšana.
1. GALVENIE IZAICINĀJUMI STUDIJU VIRZIENU ATTĪSTĪBAI NĀKOTNĒ
Koledžas un programmas attīstību arī nākamajos gados ierobežos studentu skaita tālāka samazināšanās Latvijā sakarā ar sliktu demogrāfisko situāciju valstī, iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm, konkurences paaugstināšanās augstākās izglītības un īpaši – koledžu izglītības sistēmā. Saglabāsies problēmas ar kvalificēta akadēmiskā personāla piesaistīšanu, ņemot vērā joprojām nepietiekamo zinātņu doktoru.
2 Par iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015. – 2020.gadam: Ministru kabineta rīkojums Nr.244 (12.05.2015)// Latvijas Vēstnesis. – Nr.93 (2015, 14.maijs)
Materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai būs arvien grūtāk konkurēt ar valsts finansējuma strauju palielinājumu un Eiropas Savienības fondu piesaistīšanu valsts finansētās augstākās izglītības sektorā. Darba tirgus straujā attīstība pēc ekonomikas krīzes pārvarēšanas prasīs arvien lielāku studiju programmu elastīgumu, nepieciešamību tās ātri un efektīvi pielāgot darba devēju mainīgajām prasībām.
1.1. Attīstības mērķi un prioritātes Laika posmā no 2018.gada līdz 2023.gadam studiju programmu attīstības galvenais mērķis ir: - koncentrēt galveno uzmanību studiju virzienam kopumā, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, piedāvājot augstu studiju kvalitāti pieaugošās konkurences apstākļos augstākās izglītības jomā; - panākt studiju kvalitātes mērķtiecīgu un plānveidīgu paaugstināšanu, nodrošinot kompleksu pieeju studiju procesa pilnveidošanai, panākt, lai studiju process, kas programmā ir salīdzinoši īss, būtu maksimāli piesātināts un efektīvs; - nodrošināt, lai studiju programmā apgūstamās teorētiskās zināšanas maksimāli efektīvi tiktu saistītas ar praksi, izmantojot visas iespējamās studiju procesa formas un metodes, lai tās maksimāli atbilstu darba tirgus prasībām; - sekot līdzi darba tirgus pieprasījumam un ekonomiskajām tendencēm, strauji reaģējot uz pieprasījumu, ieviešot un attīstot jaunas specializācijas jomas; - palielināt docētāju un studējošo mobilitāti sadarbībā ar ārvalstu augstskolām; - veidot studiju procesu kā mūžizglītības sastāvdaļu, ņemot vērā iepriekš apgūtās studentu zināšanas un pieredzi, kā arī prognozējot nākotnes attīstības tendences darba tirgū.
1.2. Studiju procesa organizācijas pilnveidošana Galvenie studiju procesa pilnveidošanas darba virzieni laika posmā līdz 2023.gadam: - nodrošināt studiju programmas ikgadēju padziļinātu izvērtējumu, piesaistot ārējos ekspertus, t.sk. atsevišķos gadījumos arī no ārzemēm un darba devējus, kā arī profesionālo nevalstisko organizāciju pārstāvjus; - studiju procesā integrēt citu augstākās izglītības institūciju pieredzi, gan apmeklējot un uz vietas iepazīstot šo institūciju pieredzi, gan aicinot attiecīgus speciālistus uz Juridisko koledžu; - paplašināt un padziļināt darbu ar studentiem, lai jau studiju sākumā viņi apgūtu modernās metodes kā mācīties, kā efektīvāk apvienot darbu auditorijās ar patstāvīgo studiju darbu mājās, bibliotēkās un prakses vietās;
- pilnveidot uzsākto pieredzi teorētisko zināšanu papildināšanā ar prakses apgūšanu, regulāri organizējot situāciju izspēles.
1.3. Akadēmiskā personāla piesaistīšana un kvalifikācijas celšana - izvērst sadarbību ar augstskolu doktorantūras nodaļām, lai piesaistītu darbam koledžā jaunus, perspektīvus doktorantus; - nosūtīt studijām doktorantūrā spējīgākos Juridiskās koledžas docētājus, apmaksājot studijas un nodrošinot citus stimulus kvalifikācijas celšanai; - paplašināt vieslektoru piesaistīšanu studiju procesam, uzaicinot atsevišķas lekcijas vai lekciju ciklus nolasīt atzītiem speciālistiem savā profesijā, kā arī speciālistiem un mācībspēkiem no citām valstīm un starptautiskajām organizācijām; - nodrošināt akadēmiskā personāla regulāru kvalifikācijas celšanu ne tikai atbilstoši docējamo kursu tematikai, bet arī jautājumos, kas skar studiju metodiku un studiju procesa psiholoģiskos aspektus, kā arī līderības lomu sabiedrībā; - organizēt un uzsākt docētāju, kuriem tas nepieciešams, stažēšanos komercstruktūrās un valsts pārvaldes institūcijās atbilstoši docējamo kursu tematikai un specifikai; - izstrādāt atsevišķa nolikuma veidā akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas motivācijas sistēmu, lai stimulētu viņu sistemātisku iesaisti pētnieciskajā darbā, konferencēs un publikāciju sagatavošanā; - nodrošināt iespēju katram docētājam, kas nepietiekami pārvalda kādu no Eiropas Savienībā lietotajām svešvalodām, to apgūt nepieciešamā līmenī un motivēt docētājus apgūt svešvalodas.
1.4. Pētnieciskais darbs jaunu zināšanu radīšana - iesaistīt visus docētājus, atbilstoši apstiprinātajam plānam, kvalifikācijas celšanā un panākt, lai katrs docētājs būtu iesaistīts Juridiskās koledžas zinātniski pētnieciskās programmas izpildē un ne retāk kā reizi 3 gados publicētu vai citādi publiskotu savus pētījumu rezultātus; - sadarbībā ar Latvijas un ārzemju partnerorganizācijām – augstskolām, koledžām un zinātniskajām institūcijām regulāri organizēt starptautiskas konferences, lai sekotu līdzi zinātnes attīstības tendencēm pasaulē un apgūtu šo zināšanu nodošanas labāko pieredzi studentiem; - nodrošināt pētniecisko iemaņu apguvi studentiem jau sākot no pirmā studiju gada, paredzot tam metodiskas lekcijas un seminārus, iesaistot tematisku pētījumu veikšanā, kuru rezultātus atspoguļot referātos un koledžu nobeidzot – kvalifikācijas darbā.
1.5. Studentu piesaistīšana un reklāmas organizācija - izvērst darbu ar vidusskolas skolotājiem un skolniekiem, izskaidrojot koledžu izglītības nozīmi un iespējas karjeras attīstībā, paplašināt reģionālo sadarbību, iesaistot tajās vidusskolu skolēnus ar mērķi - dot priekšstatu par izvēlēto profesiju; - atbalstīt un attīstīt JK un tās filiālēs darbojošos Jauno juristu skolu un popularizēt tās iespējas un nozīmi jauniešu vidū, izvēlēties savu nākotnes karjeru un profesiju; ņemot vērā reklāmdevēju daudzveidīgos un nereti uzmācīgos piedāvājumus, veikt reklāmas tirgus izpēti, noskaidrojot efektīvākās koledžas reklāmas formas un veidus, izstrādāt atbilstošu reklāmas īstenošanas koncepciju; - stimulēt studentus, kuri gūst labas sekmes, paredzot materiālus un citus stimulus; - kā vienu no būtiskajām prioritātēm izvirzīt internacionalizāciju, starptautiskās vides veidošanu un kā galvenās tiek izvirzītas šādas starptautiskās aktivitātes: - sadarbības veidošana un kopprojektu organizēšana ar citu valstu augstskolām un starptautiskām organizācijām; - starptautiski atpazīstamas koledžas tēla veidošana; - studentu un akadēmiskā personāla, vispārējā personāla mobilitāte; - ārvalstu studentu piesaiste un viņu integrācija JK; - starptautisku studiju programmu izveide; - ārvalstu vieslektoru piesaiste.
1.6. Studiju procesa metodiskās bāzes nostiprināšana - stimulēt koledžas docētāju darbu pie mācību grāmatu un metodisko palīglīdzekļu izstrādāšanas un publicēt šos materiālus, sagatavot lekciju audio un videoierakstus kā palīglīdzekli studijām; - regulāri publicēt Juridiskās koledžas zinātniskos rakstus, tajos iekļaujot gan docētāju, gan studentu pētījumu rezultātus. Turpināt praksi - uz koledžas bāzes organizēt starptautiskās konferences par tēmām, kas izriet no studiju programmām; - Juridiskās koledžas bibliotēkas fondus ekonomikas un tiesību jomā palielināt no 22000 esošo mācību un metodiskās literatūras vienību skaita līdz 26 000, attīstot Juridiskās koledžas filiāļu bibliotēkas. Paplašināt studiju procesam nepieciešamo ārzemju literatūras un datu bāžu daudzveidību.
1.7. Materiāli tehniskās bāzes attīstība
- piesaistīt papildus līdzekļus, valsts finansējumu un ES fondus materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai; - pilnveidot infrastruktūru, paplašinot izmantojamās telpas Juridiskās koledžas vajadzībām, izveidojot jaunas lasītavas un telpas metodiskajam darbam. Sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā izveidot Eiropas tiesību kabinetu; - atbilstoši apstiprinātajam plānam regulāri iepirkt jaunu tehniku (projektorus, kodoskopus, interaktīvās tāfeles u.tml.).
2. CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA
Juridiskās koledžas nākotnes ieceres ir īstenojamas iedzīvinot Cilvēkresursu attīstības plānu (atsevišķs dokuments), kurš paredz kompleksu pieeju kā akadēmiskā, tā vispārējā personālā atlasei, attīstībai un pilnveidei, ņemot vērā to, ka izmaiņas lai tās būtu efektīvas un sasniegtu savus mērķus, nevar būt fragmentāras un attiekties tikai uz kādu personāla daļu. Tomēr ņemot vērā personālām izvirzīto mērķu dažādību un darba rakstura atšķirības, veicamie pasākumi vairākos procesos ir plānoti paralēli, izmantojot atšķirīgus risinājumus un ievērojot, ka pasākumi, kas attiecas uz akadēmisko personālu jeb pamatfunkciju veicējiem, ir prioritāri. Cilvēkresursu attīstības plāns nosaka arī atbilstošu attīstību un augstskolas stratēģisko mērķu veicinošu atalgojuma politiku. Akadēmisko personālu var ievēlēt atbilstoši Juridiskās koledžas padomē pieņemtajam Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Juridiskajai koledžai ir iespēja veidot savu akadēmiskā personāla atlases politiku, kas nodrošina kvalitatīvu akadēmiskā personāla izveidi. Juridiskajai koledžai ir jāturpina un tālāk jāattīsta akadēmiskā un vispārējā personāla profesionālā pilnveide. Šobrīd spēkā esošā pilnveides kārtība ir izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtība”. Noteikumi paredz, ka akadēmiskajam personālam jāpilnveido savas zināšanas, prasmes un kompetences. Profesionālā pilnveide var ietvert arī profesionālās pilnveides mērķim atbilstošu starptautisko mobilitāti un piedalīšanos konferencēs un semināros. Svarīgs akadēmiskā personāla attīstības instruments ir atalgojuma sistēma, kura ir jāturpina pilnveidot, nodrošinot uz rezultātiem orientētu atalgojuma politiku. 3. KVALITĀTES VADĪBA
Kvalitātes pārvaldību augstākajā izglītībā kā prioritāti izvirza gan Eiropas dokumenti un prakse (Bergenas komunikē, 2006 – Eiropas augstākās izglītības telpas standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanā), gan nacionālie dokumenti (Augstskolu likums, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam). Šajos dokumentos uzsvērta nepieciešamība augstskolās ieviest iekšējo kvalitātes pārvaldības sistēmu. Juridiskās koledžas darbība ir novērtēta atbilstoši ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”; „Investor in Excellence” un „Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area”, ENQA (European Network for Quality Assurance in Higher Education) prasībām. Juridiskā koledžas stratēģiskais mērķis ir ieviest izcilības modeli, kas ir strukturēts kvalitātes pārvaldības sistēmas modelis, kas nosaka vadlīnijas izcilības koncepcijas realizēšanai. Pēc būtības izcilības modeļi ir unikāls ietvars, kas apvieno labāko pieeju izcilībai, nodrošinot organizāciju ar uzticamu ceļvedi augsta izpildījuma līmeņa sasniegšanai. Galvenie modeļa elementi: – līderība, resursu vadība, pakalpojuma sniegšana un sasniegumi, balstās efektīvās un lietderīgās darbībās un e-risinājumos. Juridiskās koledžas pārvaldības sistēmas modelis paredz gan šīs sistēmas pašvērtējuma veikšanu, gan arī starptautiski salīdzinošu izvērtējumu un nepārtrauktu pilnveidi t.sk. balstoties regulārā ieinteresēto pušu (studentu, absolventu, darba devēju, starptautisko sadarbības partneru) viedokļa izzināšanā. Juridiskās koledžas vadības personāla kompetences un spējas attīstīt līdz līmenim, kas nepieciešams pārvaldības sistēmas modeļa patstāvīgai uzturēšanai un attīstīšanai. (Kvalitātes vadība – Kvalitātes vadības rokasgrāmata).
4. INTERNACIONALIZĀCIJA Pieaugot globālajai konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaikus samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, kvalitatīva, t.i., tāda, kas spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām un globālā izglītības tirgus tendencēm un vienlaikus veicina indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību. Augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sadarbībai un informācijas apmaiņai veicināšana, kā arī eksportspējas kāpināšana ir viens no prioritārajiem augstākās izglītības attīstības rīcības virzieniem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir definēts mērķis
palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās Latvijā līdz vismaz 10% no kopējā studējošo skaita. Juridiskā koledža pastāvīgi pievērš uzmanību starptautiskajai sadarbībai, kura ir vērsta uz sekojošu rezultātu sasniegšanu: - sadarbības veidošana un kopprojektu organizēšana ar citu valstu augstskolām un starptautiskajām organizācijām; Lai iegūtu lielāku atpazīstamību Eiropas mērogā un pasaulē JK ir pievienojusies vairākām starptautiskajām organizācijām - PRME (Principles for Responsible Management Education) dalībnieci; EURASHE (European Association of Institutions in Higher Education), esam tās biedri; WFCP (World Federation of Colleges and Polytehnics), esam tās biedri un AACC (American Association of Community Colleges). Starptautiskās sadarbības internacionalizācijas ietvaros studentiem, absolventiem, akadēmiskam personālam un personāla pārstāvjiem, profesionālo kompetenču un prasmju pilnveidošanā, kā arī konkurētspējas nodrošināšanā, tiek piedāvātas studiju un prakses, docēšanas un pieredzes apmaiņas iespējas sadarbības partneru augstskolās un ārvalstu uzņēmumos ERASMUS + programmas ietvaros. Stratēģiskās attīstības ietvaros mērķis ir katru gadu papildināt ar ne mazāk kā diviem sadarbības partneriem; Attīstīt esošās studiju programmas un piedāvāt jaunas (svešvalodā), atbilstoši vadošajām pasaules tendencēm un pieprasījumam. - starptautiski atpazīstamas koledžas tēla veidošana; Dalība starptautiskajās konferencēs, forumos, diskusijās un projektos. Dalība starptautiskajās izglītības izstādēs. - studentu un akadēmiskā personāla, personāla mobilitāte; Erasmus+ programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbība zinātnes jomā, pasniedzēju piesaiste, kuri ir speciālisti kādā noteiktā jomā, sadarbības attīstība starp augstākās izglītības iestādēm, kvalificētu pasniedzēju piesaiste atsevišķu studiju kursu vadīšanai un izstrādei partnervalstīs, palielināt mobilitātes iesaistīto personu skaitu, paplašinot sadarbības partneru loku un attīstot mācībspēku un studējošo mobilitāti. - ārvalstu studentu piesaiste un viņu integrācija JK; Ārvalstu studentu piesaisti JK nodrošina par saviem līdzekļiem, kā arī Erasmus+ programmas ietvaros. Pašlaik JK ir neliels ārvalstu studentu skaits, stratēģiskās attīstības ietvaros plānots sasniegt vismaz 4% no koledžā studējošajiem. - ārvalstu vieslektoru piesaiste; Lai palielinātu ārvalstu docētāju skaitu, JK plāno noslēgt jaunus sadarbības līgumus, tai skaitā ERASMUS+ programmas ietvaros, katru gadu ne mazāk kā divus.
5. ZINĀTNISKĀ, PĒTNIECISKĀ DARBĪBA
Juridiskajā koledžā uzmanība pastāvīgi jāpievērš akadēmiskā personāla un studentu zinātniskajai un radošajai darbībai, katru gadu tiek organizētas docētāju un studentu zinātniskās konferences un Starptautiskā zinātnes nedēļa, kas tradicionāli notiek aprīlī – Latvijas Juristu dienu ietvaros. Konferences tiek organizētas sadarbībā ar citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes augstskolu), ārvalstu sadarbības partneriem (Mykolas Romeris university, Nord universitāti (Tallina), Štutgartes universitāti (Vācija), Kaukāza universitāti (Gruzija)), Latvijas Zinātņu akadēmiju, Baltijas stratēģisko pētījumu centru u.c. Konferenču un semināru materiāli tiek izdoti tipogrāfiski – regulāros JK izdevumos un publiskoti JK mājas lapā.
6. IZDEVĒJDARBĪBA
Atbilstoši Juridiskās koledžas studiju kursiem un pētījumu virzieniem turpināt attīstīt Juridiskās koledžas izdevējdarbību, gadā izdodot ne mazāk kā vienu mācību grāmatu un vienu zinātnisko konferenču materiālu krājumu. Plānoti jauni izdevumi studiju kursu apguvei administratīvajās tiesībās, Eiropas un starptautiskajās tiesībās, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā, nekustamo īpašumu pārvaldīšanā. Juridiskā koledža katru gadu publicē docētāju un studentu, kuri ir piedalījušies zinātniskajās konferencēs ar ziņojumiem, sagatavotos rakstus, kas, neapšaubāmi, papildina studiju procesu un nodrošina tā kvalitāti. Koledžas apgādā regulāri tiek izdotas mācību grāmatas, kā arī studiju kursu vajadzībām paredzētie materiāli, kas nepieciešami koledžā realizējamo studiju programmu apguvei un pētījumu virzienu attīstībai. Vairākas reizes gadā regulāri tiek izdots „Juridiskās koledžas Vēstnesis”, kas atspoguļo koledžas darbību un studējošo pašpārvaldes aktivitātes.
8. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE
Studējošo iesaisti studiju procesa pilnveidošanā, tā kvalitātes uzlabošanā veicina studējošo pašpārvalde, kuras darbību atbalsta un veicina JK administrācija, t.sk. nodrošinot finansiālu, materiālu un cita veida atbalstu. Studējošo pašpārvalde tiek izveidota demokrātiskā ceļā un tā pārstāv koledžā studējošo intereses un vajadzības. Tā darbojas un ir iesaistīta Latvijas koledžu asociācijas Studentu padomē.
9. DARBĪBA LATVIJAS KOLEDŽU ASOCIĀCIJĀ
Juridiskā koledža kā Latvijas Koledžu asociācijas viena no dibinātājorganizācijām aktīvi iesaistās tās darbībā, lai pieredzes apmaiņas ceļā pilnveidotu studiju procesa organizāciju un kvalitāti, aizstāvētu koledžas intereses, t.sk. tiesiskā regulējuma pilnveidošanā un likumdošanas procesā, popularizētu koledžu izglītību Latvijā un veicinātu starptautisko sadarbību.